Vai esi kādreiz strīdējies par saldējumu? Nu ne jau par to, kurš tiks pie pēdējā kumosa, bet gan par to, vai vegānisku saldējumu maz drīkst dēvēt par saldējumu.
Domāju, ka ikviens augu valsts uztura piekritējs vismaz vienreiz ir nokļuvis šādā situācijā.
Es esmu, un ne vienu reizi vien. Vēl nesen pie Mango – Markaujas trauciņa sanāca iesaistīties līdzīgā diskusijā, un, tā kā pēc dabas esmu diezgan azartisks cilvēks, kam patīk iedziļināties sīkumos, nolēmu reizi par visām reizēm mesties interneta dzīlēs un noskaidrot, kā tad īsti ir.
Daži interesanti fakti par saldējumu…
Vai zināji, ka pati pirmā pavārgrāmatā publicētā saldējuma recepte ir tieši aveņu saldējumam? Tā publicēta 1760. gadā, kādā angļu pavārgrāmatā mājsaimniecēm. Vai to, ka trīs populārākās saldējuma garšas pasaulē ir vaniļas, šokolādes un zemeņu? Kas, manuprāt, ir super dīvaini, ņemot vērā, cik daudz dažādu fantastisku garšu šobrīd ir pieejamas veikalos. Bet nu laikam nav ko brīnīties, jo pati savām acīm redzēju, kā šī mēneša īpašo Šokolādes – Lazdu riekstu saldējumu izķēra nepilnas dienas laikā.
Starp citu, arī pirmais saldējums uz kociņa tika radīts tikai 1919. gadā, un arī tikai pateicoties tam, ka tika izgudrota šokolādes glazūra.
Savukārt 2028. gadā apritēs apaļi 200 gadi, kopš saldējumu iespējams nopirkt uz ielas. Interesanti, ka tolaik saldējuma tirgotāji pārvadāja un tirgoja saldējumu ar teju tādu pašu velosipēdu, kāds ir mums AVENEI ražotnē.
Saldējumu ēda jau Romas imperatora laikos!
Par to, kur un kad radies pirmais saldējums, vēsturnieki nav vienasprātis. Kāds saka, ka saldējuma cilme meklējama Romas imperatora laikos, kad no kalniem lejā tika vests sniegs un ledus, kam pievienoja augļus un medu, radot mūsdienu sorbetam līdzīgu desertu. Cits saka, ka Marko Polo savu ceļojumu laikā redzējis Ķīnas imperatorus ēdam saldinātus maltus rīsus, kas sajaukti ar pienu un sasaldēti porcelāna bļodiņās.
Pastāv arī uzskats, ka indiāņiem esot bijis savs saldējums, kuru gatavoja, novārot pienu līdz sabiezēšanai un sasaldējot porainos māla traukos. Tomēr tikai līdz ar ledus ražošanas attīstību, 19. gadsimta beigās, parādījās arī pirmās speciālās saldējuma gatavošanas ierīces, kurās kā saldējošie elementi tika izmatoti ledus un sāls.
Bet tagad pie paša svarīgākā. Vegānisks saldējums ir saldējums vai tomēr nē?
Pirms sāku strādāt AVENEI, visus saldējumus un saldējumam līdzīgos desertus bāzu vienā maisā, bet nu esmu nedaudz gudrāka. Tagad zinu, ka pēc definīcijas par saldējumu uzskata saldētu piena produktu desertu. Tā galvenās sastāvdaļas ir krējums, piens un cukurs. Šo sastāvdaļu proporcijas (piena tauku procents un daudzums) var mainīties, un atkarībā no tā mainās arī saldējuma veids un kvalitāte. Piemēram, premium klases saldējuma gatavošanai tiek izmantots trekns piens (16 – 20 % piena tauku), kurpretī ekonomiskās klases saldējumu gatavošanai tiek izmantots liesāks piens un vairāk gaisa.
Varbūt esi dzirdējis arī par itāļu desertu dželato, kas sastāv no apmēram 4 – 6% piena tauku un 12 – 16% cukura. Tas ir blīvāks nekā parastais saldējums, jo gatavošanas procesā tiek izmantots mazāk gaisa. Vēl viens atpazīstams saldējuma veids ar zemāku tauku saturu (1-2% piena tauku) ir šerbets.
Tomēr mūsdienās ne visi saldējumi tiek gatavoti no piena produktiem. Piemēram, sorbets, kurš pēdējos gados iekarojis arī Latvijas kafejnīcu desertu kartes, tiek gatavots, neizmantojot piena produktus, un tā sastāvā parasti ir cukurs, ūdens un augļu biezenis. Arī sorbetam radniecīgais, daļēji saldētais lielo ledus kristālu deserts granita pārsvarā sastāv no ūdens un cukura un augļiem.
Gaiss saldējumā. Ko tas maina?
Saldējuma maigo konsistenci nodrošina masā iekultais gaiss un tā klātbūtne saldējumā ir tik pat svarīga sastāvdaļa kā tauki. Jo vairāk gaisa putošanas laikā tiek izmantots, jo vieglāks, gaisīgāks un ātrāk kūstošs saldējums sanāk, bet izmantojot mazāk gaisa, saldējums būs blīvāks un ar intensīvāku garšu. Lētāko saldējumu uzputojums svārstās no 90 – 100%, kurpretī augstas klases saldējuma uzputojums nav lielāks par 50%. Visvienkāršākais veids, kā noteikt saldējuma uzputojumu, ir salīdzinot saldējuma tilpumu ar tā svaru. Jo uzputotāks saldējums, jo lielāka būs svara un tilpuma starpība.
Kā redzi, saldēto desertu veidi ir daudz un dažādi, taču aplūkojot tos visus, secinājums ir viens – AVENEI ir kaut kas īpašs un rāmī neieliekams. Tādēļ gribētu teikt, ka mūsu saldējumi ir kaut kas starp sorbetu un premium klases saldējumu (bez dzīvnieku izcelsmes produktiem, bet augstu (19 %) tauku saturu, ko iegūstam, izmantojot kokosriekstu krēmu), tā teikt, labākais no abām pusēm.
Gan jau pienāks diena, kad arī mūsu ražotajam saldējuma veidam tiks piešķirts kāds īpašs vārds, bet, kamēr tas nav noticis, jautājums paliek atklāts.
Varbūt Tev ir kāda ideja, kā nosaukt mūsu radīto gardumu saldējuma kategoriju? Zini kā, divas galvas, tomēr gudrākas par vienu! 😅
Ceru, ka Tev bija interesanti šo lasīt! Bet nu gan došos uz saldētavu, jo, manuprāt, esmu nopelnījusi vienu, varbūt pat divus, salčukus.
Lai Tev fantastiskas brīvdienas! 😉
